Spēle pilsētvidē "Vecpilsētas nianses"
Iepazīsti Kuldīgu, kāda tā ir šobrīd un kāda bija senāk. Spēli piedāvā Kuldīgas novada muzejs.
Spēle aizvedīs Tevi pastaigā pa pilsētas šarmantākajām vietām, varēsi iepazīt senās Kuldīgas stāstus, kā arī atklāt daudzu nozīmīgu vecpilsētas ēku un objektu nianses, kas ikdienas steigā bieži vien paliek nepamanītas. Spēles ilgums – apmēram pusotra stunda. To piedāvā Kuldīgas novada muzejs.
Adatu tornis, Liepājas iela 37
Šī ēka celta 19. gadsimta 70. gados, un tajā atradās Simona Hiršmana adatu fabrika. Tā 19. gadsimta pēdējā ceturksnī bija viena no nedaudzajām adatu ražotnēm visā Krievijas impērijā un plaši eksportēja savu produkciju. Pēc ugunsgrēka ēka 1911. gadā tika pārbūvēta un pielāgota pasta vajadzībām. Līdz 1932. gadam tajā darbojās pasts, kas torni izmantoja telegrāfa vajadzībām. Vai zini, cik stāvu ir tornītim?
Pasts, Liepājas iela 34
Bijušais arestantu darba nams jeb cietums. To uzcēla 19. gadsimta 70. gados. Pēc cietuma likvidēšanas 1932. gadā ēku pielāgoja Kuldīgas pasta, telefona un telegrāfa kantora vajadzībām. Apskatot ēkas ieeju, uz sarkanajiem ķieģeļiem rakstīts vietas nosaukums, kurā tie ražoti. Kāds tas ir?
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Liepājas iela 31
Ēka uzcelta 1878.–1879. gadā Kuldīgas pareizticīgās brālības skolas un bērnu patversmes vajadzībām. No 1886. gada šeit atradās Baltijas skolotāju seminārs, vēlāk arī citas izglītības iestādes un pionieru nams. Pie ēkas durvīm atrodi gadskaitļus, kas norāda, kad būvniecība sākta un kad pabeigta! Vai vari izlasīt, kas rakstīts virs ieejas 3. stāva logiem?
Kuldīgas ūdenstornis, Torņa iela 10
Pirmo ūdensvadu pilsētā sāka būvēt 1956. gadā, kad tika izurbta pirmā artēziskā aka. Būvējot ugunsdzēsēju depo, 1959. gadā sāka urbt otru aku. Sākumā ūdenstornis un aka tika nodoti ugunsdzēsēju vajadzībām, taču vēlāk – komunālo uzņēmumu kombinātam. Vai tu vari izskaitīt, cik mazo lodziņu ir torņa augšējā stāvā?
Vai zini, kāds veikals senāk atradās blakus ūdenstornim?
Kuldīgas Galvenā bibliotēka un Mākslas nams, 1905. gada iela 6
Šajā teritorijā līdz 1940. gadam atradās ebreju dzīvojamais kvartāls. Tā centrā bija kulta ēku komplekss – Lielā sinagoga (uzcelta 1875. gadā), Mazā jeb sieviešu sinagoga, ko dēvē arī par lūgšanu namu, un kapliča. Pēc Otrā pasaules kara arhitektoniski augstvērtīgo ēku izmantoja kā graudu glabātavu. No 1956. līdz 1958. gadam tā tika pārbūvēta par kinoteātri, kas darbojās līdz 2003. gadam. Vai tu zini, līdz cikiem vasarā svētdienās strādā Kuldīgas Mākslas nams?
Kuldīgas novada muzeja krājums, Dzirnavu iela 5
20. gadsimta 20. gados Latvijas Banka atvēra filiāli Kuldīgā. Sākotnēji tā atradās ēkā, kurā mūsdienās ir restorāns “Bangert's”. 1930. gadā pēc arhitekta Indriķa Blankenburga projekta tika uzcelta jauna Kuldīgas nodaļas ēka. Latvijas Bankas vadība lika I. Blankenburga projektam pielāgot bankas ēkas projektu konkursā pirmo vietu ieguvušās arhitektes Lidijas Hofmanes-Grīnbergas izstrādātā bankas ēkas projekta fasādi. Mūsdienās ēkas frontonā redzams gadskaitlis 1934, taču nav zināms, kāda ir šī gadskaitļa nozīme un kad tas frontonā ievietots, jo nedaudzajās muzeja krājumā esošajās ēkas fotogrāfijās, kas datētas ar 20. gadsimta 30. gadiem, frontonā redzami uzraksti “Latvijas Banka” un “Kuldīgas nodaļa”. Vai vari nosaukt, kas redzams ģerbonī virs ēkas ieejas?
Hercberga nams, Liepājas iela 8
1930. gados šajā namā atradās Birgeru aptieka, R. Feitelberga adītava, N. Gitelsona rakstāmlietu un rokdarbu veikals u.c. Ēka celta 1913. gadā, un to pazīst kā Hercberga namu, jo tās īpašnieks bijis Roberts Hercbergs. Jau tolaik reklāmas vēstīja, ka pie viņa lielā izvēlē dabūjamas “modes preces, kažoku preces, adītas jakas, vilnas dzija, lietussargi, apavi, zīdu drānas, kleišu garnitūras, samts, krāgi un manšetes”, kā arī “Sv. Pēterburgas galošas”, turklāt viss esot „pirmās zortes”. Pie vienas no ieejām redzams ēkas celšanas gadskaitlis. Atrodi to!
Kuldīgas Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca, Raiņa iela 6a
Nodibinoties nomināli Polijai pakļautajai Kurzemes un Zemgales hercogistei, visi nedaudzie katoļu dievnami un zemes īpašumi tika nodoti luterāņiem. Tas radīja neapmierinātību katoļos, kuri ar Polijas atbalstu sāka nostiprināt savas pozīcijas. 1632. gadā, kad Polijas Seims atzina Jēkabu Ketleru par hercogu, Kurzeme ieguva lielāku autonomiju, taču par to katoļu ticībai bija jādod tādas pašas tiesības kā luterticībai un jāuzceļ divas jaunas mūra baznīcas. Vienu no tām – Kuldīgā. Ilgi tika meklēta vieta jaunā dievnama būvei, līdz atrada zemesgabalu pie tirgus. Baznīcas celtniecība ilga no 1641. līdz 1649. gadam. 18. gadsimta vidū tā tika pārbūvēta. Paskaties, cik rāda pulkstenis!
Kuldīgas vecais rātsnams, Baznīcas iela 5
Pirmo rātsnamu šajā vietā sāka celt ap 1626. gadu, bet no tā līdz mūsdienām saglabājušies tikai ēkas velvētie pagrabi, kuros atradās Kuldīgas cietums. Šobrīd redzamā ēka uzcelta 1806. gadā un vēlreiz atjaunota pēc 1847. gada februārī notikušā ugunsgrēka. Laika gaitā vecais rātsnams izmantots dažādām publiskām vajadzībām. No 1923. līdz 1935. gadam ēkā darbojās aptieka. Vēlāk telpas apsaimniekoja kultūras nams un citas iestādes. Blakus vecajam rātsnamam atrodas vides objekts “Tējas tase kopā ar Ēvaldu Valteru”. Vai zini, kurš ir tā autors?
Kuldīgas vecākā koka ēka, Baznīcas iela 7
Šī ēka ilgu laiku tika uzskatīta par senāko Kuldīgas koka dzīvojamo māju, kas saglabājusies līdz mūsdienām, par tās celšanas gadu uzskatot šīs ēkas vēja rādītājā ierakstīto 1670. gadu. Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka no 17. gadsimtā celtās ēkas varētu būt saglabājušies vien pamati un daļa pagrabu. Virs zemes redzamās ēkas daļas ir celtas vēlāk, iespējams, 1742. gadā – arī šis gada skaitlis lasāms vēja rādītājā. Neraugoties uz to, šī ēka ir viens no vecākajiem tipiskajiem koka dzīvojamās ēkas paraugiem Kuldīgā un Kurzemē. Ēkas vēja rādītājs ir precīza kopija īstajam, kas atrodas Kuldīgas novada muzejā. Vai vari atpazīt, kāda mistiska būtne attēlota vēja rādītājā uz jumta?
Bijusī hercoga aptieka, Baznīcas iela 10
Hercoga aptieka, saukta arī par galma aptieku, ir vissenākā aptieka Kuldīgā. Tolaik tajā varēja nopirkt ne vien ārstniecības augus, bet arī vīnu, garšvielas, destilētu ūdeni, spirtu un žurku indi. Šī pildrežģa dzīvojamā ēka ar izteiksmīgu mansarda jumtu ir baroka laika būvmākslas piemineklis. Tā ir senākā vēl “dzīvā” šīs konstrukcijas divstāvu ēka Latvijā. Cik logu rūtis ir galvenajā ēkas fasādē?
Stafenhāgena nams, Baznīcas iela 17
Ēka celta 18. gadsimta trešajā ceturksnī un 19. gs. sākumā piederējusi tirgotājam un Kuldīgas birģermeistaram Ernestam Kristianam Stafenhāgenam. Mājas priekštelpā atrodas milzīga koka lāde (skapis) ar apkaltiem stūriem un vītņveida dzelzs rokturiem. 19. gadsimta beigās uzņēmējs Hermanis Goldbergs mājai piederīgajās pagalma ēkās ierīkoja ziepju fabriku. Ieej iekšā un apskati koka lādi. Padomā, vai esi dzirdējis kādu nostāstu par šo ēku?
Nams Baznīcas ielā 22
Šajā vietā atradās Riharda Šmēlinga velosipēdu darbnīca, kurā ražoti velosipēdi “Rumba”, kas kuldīdznieku atmiņās palikuši kā “vislabākie, jo tie gatavoti no vislabākā materiāla un speciālista-meistara vadībā”. Vai pamanīji senajā fotogrāfijā redzamo ēkas tornīti, kas saglabājies līdz mūsdienām?
Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca, Baznīcas iela 31
Senākā sakrālā celtne Kuldīgā, kas savu tagadējo izskatu ieguva 17. un 18. gadsimta vidū veikto pārbūvju rezultātā. Baznīcas tornis uzcelts 1866. gadā. Pēc Otrā pasaules kara ēku izmantoja kā stalli Sarkanarmijas zirgiem, vēlāk to pārveidoja par graudu noliktavu. Pēc 1968. gada pārbūves 20 gadus šeit atradās Kuldīgas muzeja filiāle un koncertzāle. Baznīcu draudze atguva savā īpašumā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Vai vari atrast, kurā vietā uz ēkas attēlota Sv. Katrīna?
Pilsdzirnavas jeb Pils ūdensdzirnavas, Baznīcas iela 36
Viena no Kuldīgas senākajām ražotnēm, kas, domājams, izveidota jau 13. gadsimtā. Avotos ēkas celšana visbiežāk datēta ar 1807. gadu, taču cita versija vēsta, ka 1805. gadā to uzbūvējis dzirnavnieks Angers, kurš vēlāk dzirnavas pārdevis baronam Verneram fon Bēram. Savukārt 1820. gadā meistars Johans Justs Berliss no Rendas tās atpircis un pārveidojis par papīrdzirnavām, kas darbojušās līdz 1838. gadam. Kad papīrdzirnavas bankrotēja, tajās turpinājās labības malšana. 1961. gadā tajās iekārtoja metālapstrādes mehāniskās darbnīcas. Apskati dzirnavu apkārtni un iedomājies, kā ūdenskritums agrāk darbināja dzirnavu ratu. Vai zini, kā sauc šo ūdenskritumu?
Senais ķieģeļu tilts
Tiltu sāka būvēt 1873. gada pavasarī. 164 metru garās inženierbūves celtniecība beidzās 1874. gada 2. novembrī, kad tika atklāta satiksme pār jauno tiltu. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada augustā, atkāpjoties Krievijas impērijas armijai, divus tilta laidumus saspridzināja. Tos atjaunoja 1926. gadā – nevis no ķieģeļiem, bet betona. Pārej pāri tiltam, pa kreisi noej lejā pa trepītēm pie Ventas un izskaiti, cik tiltam ir velvju!
Kuldīgas Mākslinieku rezidence, Pils iela 2
Šī celtne ir viens no iespaidīgākajiem neogotikas stilistikas piemēriem. To uzcēla jurists Armīns Teofils Ādolfijs. Celtniecība ilga no 1875. līdz 1879. gadam. Ēka izceļas ar savdabīgu torni būvapjoma stūrī. Mākslinieciskajā izteiksmē tas sasaucas ar 19. gadsimtā populārajiem neogotiskajiem torņiem pie muižu pilīm. Kādā krāsā mūsdienās ir Kuldīgas Mākslinieku rezidences durvis?
Livonijas ordeņa pils vieta
Pēc senām gleznām un dokumentiem to darinājis Valfrīds Fromholds Treijs. Iegūts 20. gadsimta 30. gados no Celmiņa. Šādi pils varēja izskatīties ap 1680. gadu. Rekonstrukcijas zīmējumā skaidri nolasāma pils telpiskā struktūra. Centrā paceļas konventa nama tipa apjoms ar kvadrātiskiem torņiem visos stūros. Savukārt plašo priekšpili aptver masīvas sienas, bet priekšpils ziemeļaustrumu kaktu aizņem konventa namam līdzīgs apjoms. No Alekšupītes puses priekšpili sargā iespaidīgais donžons (galvenais sargtornis) – Ziemeļu tornis. Caur to, vispirms pa tiltu šķērsojot Alekšupīti, vedusi galvenā ieeja pilī. Priekšpils bija visrosīgākā pils daļa. To vajadzēja šķērsot katram, kurš gribēja no pilsētas nokļūt pašā pilī vai arī doties pāri Ventas tiltam, – vārti uz tiltu veda no priekšpils. Vai zini, kura kara laikā tika iznīcināta šeit esošā Livonijas ordeņa pils?
Rumbas paviljons, Pils iela 4a
1936. gadā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis apmeklēja Kuldīgu un vēlēja pilsētai ierīkot suvenīru tirgotavu pie pašas Ventas rumbas. 1938. gadā šeit tik tiešām uzcēla Piena un tūrisma paviljonu. Būvējot paviljonu (pamatakmens likts 1937. gada 29. aprīlī), zemē tika ierakta laika kapsula ar laikrakstiem, monētām un vēstījumu, kuru parakstījis pilsētas galva Jānis Dreimanis, divi valdes locekļi un vēl daži darbinieki. Vai zini, no kāda materiāla veidots paviljona jumts?
Ventas rumba
Kā cēlusies Ventas rumba pie Kuldīgas (latviešu tautas teika).
Velns apņēmies aizsērst Ventas upi, lai noslīcinātu Kuldīgas pilsētu un apkārtni. Viņš pašā pusnaktī aizgājis divas jūdzes augšpus Ventas pie Briežu brasla, kur pulka akmeņu, un saņēmis lielu, lielu kaudzi. Jau atstiepis to līdz pilsētai un steidzies pēc otras, te piepeši nodārdējis tāds troksnis, ka turienes latviešu virsaitis atmodies. Viņš piecēlies, izgājis no istabas – redz: Ventas upe jau pa pusei aizsērsta. Nopratis, ka Velns te ķērnājies. Bet kā nu līdzēties? Aizskrējis uz vistu kūti, sacirtis ar rokām pa kažoku un iedziedājies kā gailis. Gailis atmodies, domājis, ka otrs gailis jau dziedājis, un dziedājis arī pats. Velns, izdzirdējis gaiļa dziesmu, nosviedis otru klēpi zemē, un pats aizlaidies. No pirmā Velna klēpja bija izcēlusies pie Kuldīgas Ventas rumba, bet otru klēpi, gailim dziedot, Velns nometis augšpus rumbas. Tur nu šis akmeņu klēpis tikām gulējis, gulējis, kamēr pārvērties par kaļķiem.
Katram kuldīdzniekam un pilsētas viesim ir fotogrāfija, kurā viņš redzams pie Ventas rumbas. Ja Tev vēl nav, tad tūlīt nofotografējies! Vai nav skaisti? Publiskojot fotogrāfijas sociālajos tīklos, izmanto mirkļbirku #vecpilsetasnianses, #kuldigasmuzejs!
Kuldīgas novada muzejs, Pils iela 5
1939. gadā Kuldīgas pilsētas muzejam tika piešķirta ēka Pils ielā 5 jeb Bangertu villa. Muzejs tajā darbojas kopš 1940. gada līdz pat mūsdienām. Ēka ir apvīta ar leģendām. Populārākais nostāsts ir par villas noskatīšanu Parīzē. 1900. gadā Parīzē notika Pasaules izstāde, kurā tā it kā bijusi Krievijas delegācijas administrācijas ēka. Pavisam romantisku auru ēkai piešķir mutvārdu stāsts par kapteini Bangertu no Liepājas, kurš to uzdāvinājis savai iecerētajai. Leģendai par ēkas atvešanu no Parīzes nav pamata, jo līdz šim nav izdevies atrast vēstures avotus, kas to pierāda, turklāt ēkas īpašnieki bijuši Luiss Bangerts – fabrikants no Liepājas – un viņa sieva Fanija Bangerte. Diemžēl par ēkas saimniekiem nekas daudz nav zināms. Vēstures avoti liecina par to, ka, visticamāk, ēka tika atvesta no Liepājas, taču joprojām tam trūkst drošu pierādījumu. Ēka uzbūvēta ap 1900. gadu, taču precīzs būvniecības gads nav zināms. Paula Maksa Berči (Paul Max Bertschy, 1840–1911) ēkas plāns saglabājies Liepājas muzeja būvprojektu arhīvā. Uz tā nav ne datējuma, ne paraksta, taču Berči radošais rokraksts arhitektūrā ir izteikts. 19. gadsimta 80. gados Liepājā uzceltas vairākas līdzīgas ēkas pēc arhitekta Berči projektiem.
Nofotografējies Pilsētas dārzā kopā ar “Latviešu sievieti” tā, lai redzams arī muzejs!
Publiskojot fotogrāfijas sociālajos tīklos, izmanto mirkļbirku #vecpilsetasnianses, #kuldigasmuzejs un iečekojies muzejā!